Neverbālā saziņa ar citas kultūras pārstāvjiem

Valodas barjeras un neskaidrību gadījumā var lietot neverbālo sazināšanās, piemēram simbolu veidā, ko sauc par kodēšanu. Tas var būt kāds žests (pamāšana ar galvu, pacelta roka u. c.), emocija (smaids, acu skatiens u. c.), poza un dažādi citi veidi. Svarīgi uzsvērt, ka dažādās valstīs viena zīmju valoda var nozīmēt kaut ko citu, tāpēc svarīgi, lai visi komandas dalībnieki būtu apmācīti konkrētajā jomā. Nepareizas vai nepilnīgas informācijas saņemšanas vai izprašanas gadījumā var rasties kvalitātes zudumi darbā, pārpratumi, tieši darba kavējumi, kritums produktivitātē u. c. Par šo tematu vairāk raksta Kazahstānas mājaslapa.

Neverbālā saziņā starp dažādas kultūras pārstāvjiem daudz kas ir atkarīgs ne tikai no žestu pareizas izmantošanas, bet arī otra cilvēka sapratnes par tiem. Šo posmu sauc par dekodēšanu. Beigās rodas atgriezeniskā saikne ar reakciju uz konkrēto ziņojumu. Tā ir adresēta tam, kurš ir komunikators. Tomēr jāmin arī fakts, ka var arī nerasties savstarpēja atgriezeniskā saite. Ne vienmēr tas ir vērtējams negatīvi, jo tas var būt, piemēram, kad vadītājs nodot konkrētu informāciju tiem, kurus pārvalda – padotajiem. Tomēr nepareizas vai nepilnīgas informācijas saņemšanas vai izprašanas gadījumā var rasties kvalitātes zudumi darbā, pārpratumi, tieši darba kavējumi, kritums produktivitātē u. c.

Jāņem vērā tas, ka multinacionālā grupā atšķirības starp cilvēkiem būs vēl izteiktākas, galvenokārt to atšķirīgās izcelsmes dēļ, kas savukārt sevī var iekļaut atšķirības personībā, ētikas normās, izpratnē par dažādām lietām u. c. Piemēram, krievu tautības cilvēki ir daudz tiešāki savos vārdos un arī žestos, tāpēc viņi visdrīzākais pateiks ko domā un darīs lietas daudz ekspresīvāk nekā citas tautas pārstāvji. Bieži vien tas var novest arī pie savstarpējām nesaskaņām. Katra komanda var piedāvāt dažādus risinājumus, bet viens no galvenajiem ir valodas vienkāršošana un izkoptas neverbālās valodas izmantošana.

Neverbālā ceļā parasti tiek nodoti aptuveni 50% informācijas apzināti vai neapzināti. Viens no neverbālās komunikācijas veidiem ir mīmika jeb sejas izteiksme. Tā atspoguļo cilvēka emocijas, taču nenozīmē, ka tā vienmēr būs pareiza, jo bieži vien cilvēki mēdz tēlot un neizrādīt savas patiesās emocijas un attieksmi.

Viens no vieglāk pamanāmiem neverbālās komunikācijas veidiem ir žesti, kas ja ir apzināti, kalpo par signālu, kuru nav nepieciešams izteikt verbāli. Tos komandā vajadzētu tomēr iepriekš atrunāt, jo pastāvot kultūru atšķirībām, to nozīme var mainīties. Viena no lielākajām atšķirībām ir, piemēram, pakratīt galvu no labās uz kreiso pusi, kas daudzās valstīs nozīmē “nē”, taču Bulgārijā tas nozīmē “jā”. Tāpat par daudz ko liecināt var arī neapzinātas kustības, piemēram, matu virpināšana, priekšmetu virpināšana pa vai ar rokām u. c. Tas visbiežāk nozīmē nervozitāti, kas var ietekmēt arī savstarpējās saziņas kvalitāti. Uz krūtīm sakrustotas rokas, kas var liecināt par neapmierinātību vai cenšanos distancēties. Svarīga papildus daļa no neverbālās komunikācijas ir personiskās telpas ievērošana. Dažādām kultūrām var atšķirties izpratne par to un to svarīgumu.

Lielā mērā dažādas savādākas normas tiek iepriekš ikdienā veiktas, darba un vides maiņu rezultātā nosaka to, cik viegli no tā katram ir atteikties un mainīt savu izturēšanos. Sevišķi sarežģīti tas varētu būt reliģiskākās valstīs ar ko ir jārēķinās. Papildus tam, balstīšanās tikai uz neverbālo komunikāciju nav viss, jo ir svarīgi arī verbālie līdzekļi.

Raksts tapis, sadarbojoties ar www.CredPro.kz.