Autortiesības ir diezgan sarežģīts temats, jo daudziem ir atšķirīgs uzskats par to, kādiem darbiem ir vai nav autortiesības. Ar dažādu saziņas portālu, mediju u.c. paplašināšanos, ir iespējams novērot aizvien vairāk informācijas un arī attēlu izmantošanu. Droši var apgalvot, ka ne vienmēr to izmantošana ir legāla un pat prettiesiska, tomēr cilvēki, uzņēmumi u.c. par to netiek sodīti. Par to vairāk raksta portāls pcredit.

Fotogrāfiju vai attēlu izmantošana komerciālajām vajadzībām tiek uzskatīta par autortiesību pārkāpumi, ja nav norādīts autors vai ir iegūtas tiesības pilnībā izmantot tā darbu par savējo. Kā pozitīvu piemēru var minēt LETU, kas cīnās par pareizu autoru un attēlu izmantošanu ar atsauci. Starptautiski saistībā ar attēliem un autortiesībām lietas ir sakārtojis, piemēram, Flickr un citas vietnes, kur cilvēki mēdz publicēt savus attēlus publiskai apskatei.

Tomēr arī daudzu mediju vidū ir vērojama cita prakse. Tie mēdz vienkārši pārpublicēt rakstus ar attēliem, vienkārši nomainot autoru. Šāda pieeja nerada pareizu piemēru jauniešiem u.c., kas arī izmanto dažādas iespējas kā iegūt un izplatīt informāciju. Divi no aktuālākajiem avotiem, kur katru dienu var novērot neskaitāmus pārkāpumus, ir Google meklētājs un Facebook. Līdzīgas problēmas ir arī ar Draugiem.lv un Spoki.lv, kur jau tiek bieži vien publicēti attēli, kas ir no kaut kurienes nelikumīgi ņemti. To dara pat lielas kompānijas kā Narvesen, Gutta, Laima, LMT, Selga, Bite, Maxima utt. Daži mēģina apiet autortiesības, rīkojot dažādus konkursus, kur paši cilvēki var pievienot attēlus, tajā skaitā arī nelikumīgus, kas tiem nemaz nepieder. Tad jau konkursa noteikumos tie min, ka ir tiesīgi izmantot attēlus komerciāliem nolūkiem. Daži gūst noteiktas balvas, bet citi neiegūst neko no konkursiem, bet iesūtītās bildes tik un tā var tikt izmantotas. Līdz ar to ne patiesais bildes autors, ne tās iesūtītājs nesaņem nekādu atlīdzību. Par reklāmu ir jāmaksā, bet daudzi pat nevar izdarīt tik daudz kā ievietot atbilstošu atsauci uz autoru vai attēla izcelsmi. Ir bijušas arī tiesāšanās, kur atsevišķiem cilvēkiem vai uzņēmumiem ir nācies samaksāt apjomīgas summas fotogrāfiem vai citiem oriģinālu autoriem. Tāpat var būt arī grūti saņemt atlīdzību no visiem ķēdē iesaistītajiem. Ja fotogrāfs nofotografē kādu grupu, kas vēlāk bildes nosūta izdevējiem un fotogrāfs mēģina no publicētājiem piedzīt naudu, tie var atrunāties, ka tiem nav nekāda sakara ar fotogrāfu, jo fotogrāfijas ir ieguvusi no grupas. Legāli iesaistītajām pusēm būtu jāslēdz līgums ar AKKA/LAA, kas atbild par licences izsniegšanu. Kaut kā nav dzirdēts, ka kāds fotogrāfs vai citi dažādu attēlu autori būtu saņēmuši milzīgas summas par saviem darbiem. Tāpat fotogrāfi mēdz savus darbus izvietot porfolio u.c., kur nav izslēgts, ka kāds tomēr atradīs kādu veidu kā izmantot šos attēlus savām vajadzībām pat beztiesīgi un bezkaunīgi tos uzdodot par saviem.

Attēlu autori ir tie, kas noteikti saņem vismazāk no tiem, kas ir iesaistīti attēlu izmantošanā. Tie ir spiesti meklēt citus veidus, kā iegūt peļņu ar saviem darbiem, bet Latvijas likumu ievērošana joprojām šajā jautājumā ir ļoti problemātiska. Lielisks piemērs ir kredītu salīdzināšanas tabulas Polijā.

Valodas barjeras un neskaidrību gadījumā var lietot neverbālo sazināšanās, piemēram simbolu veidā, ko sauc par kodēšanu. Tas var būt kāds žests (pamāšana ar galvu, pacelta roka u. c.), emocija (smaids, acu skatiens u. c.), poza un dažādi citi veidi. Svarīgi uzsvērt, ka dažādās valstīs viena zīmju valoda var nozīmēt kaut ko citu, tāpēc svarīgi, lai visi komandas dalībnieki būtu apmācīti konkrētajā jomā. Nepareizas vai nepilnīgas informācijas saņemšanas vai izprašanas gadījumā var rasties kvalitātes zudumi darbā, pārpratumi, tieši darba kavējumi, kritums produktivitātē u. c. Par šo tematu vairāk raksta Kazahstānas mājaslapa.

Neverbālā saziņā starp dažādas kultūras pārstāvjiem daudz kas ir atkarīgs ne tikai no žestu pareizas izmantošanas, bet arī otra cilvēka sapratnes par tiem. Šo posmu sauc par dekodēšanu. Beigās rodas atgriezeniskā saikne ar reakciju uz konkrēto ziņojumu. Tā ir adresēta tam, kurš ir komunikators. Tomēr jāmin arī fakts, ka var arī nerasties savstarpēja atgriezeniskā saite. Ne vienmēr tas ir vērtējams negatīvi, jo tas var būt, piemēram, kad vadītājs nodot konkrētu informāciju tiem, kurus pārvalda – padotajiem. Tomēr nepareizas vai nepilnīgas informācijas saņemšanas vai izprašanas gadījumā var rasties kvalitātes zudumi darbā, pārpratumi, tieši darba kavējumi, kritums produktivitātē u. c.

Jāņem vērā tas, ka multinacionālā grupā atšķirības starp cilvēkiem būs vēl izteiktākas, galvenokārt to atšķirīgās izcelsmes dēļ, kas savukārt sevī var iekļaut atšķirības personībā, ētikas normās, izpratnē par dažādām lietām u. c. Piemēram, krievu tautības cilvēki ir daudz tiešāki savos vārdos un arī žestos, tāpēc viņi visdrīzākais pateiks ko domā un darīs lietas daudz ekspresīvāk nekā citas tautas pārstāvji. Bieži vien tas var novest arī pie savstarpējām nesaskaņām. Katra komanda var piedāvāt dažādus risinājumus, bet viens no galvenajiem ir valodas vienkāršošana un izkoptas neverbālās valodas izmantošana.

Neverbālā ceļā parasti tiek nodoti aptuveni 50% informācijas apzināti vai neapzināti. Viens no neverbālās komunikācijas veidiem ir mīmika jeb sejas izteiksme. Tā atspoguļo cilvēka emocijas, taču nenozīmē, ka tā vienmēr būs pareiza, jo bieži vien cilvēki mēdz tēlot un neizrādīt savas patiesās emocijas un attieksmi.

Viens no vieglāk pamanāmiem neverbālās komunikācijas veidiem ir žesti, kas ja ir apzināti, kalpo par signālu, kuru nav nepieciešams izteikt verbāli. Tos komandā vajadzētu tomēr iepriekš atrunāt, jo pastāvot kultūru atšķirībām, to nozīme var mainīties. Viena no lielākajām atšķirībām ir, piemēram, pakratīt galvu no labās uz kreiso pusi, kas daudzās valstīs nozīmē “nē”, taču Bulgārijā tas nozīmē “jā”. Tāpat par daudz ko liecināt var arī neapzinātas kustības, piemēram, matu virpināšana, priekšmetu virpināšana pa vai ar rokām u. c. Tas visbiežāk nozīmē nervozitāti, kas var ietekmēt arī savstarpējās saziņas kvalitāti. Uz krūtīm sakrustotas rokas, kas var liecināt par neapmierinātību vai cenšanos distancēties. Svarīga papildus daļa no neverbālās komunikācijas ir personiskās telpas ievērošana. Dažādām kultūrām var atšķirties izpratne par to un to svarīgumu.

Lielā mērā dažādas savādākas normas tiek iepriekš ikdienā veiktas, darba un vides maiņu rezultātā nosaka to, cik viegli no tā katram ir atteikties un mainīt savu izturēšanos. Sevišķi sarežģīti tas varētu būt reliģiskākās valstīs ar ko ir jārēķinās. Papildus tam, balstīšanās tikai uz neverbālo komunikāciju nav viss, jo ir svarīgi arī verbālie līdzekļi.

Raksts tapis, sadarbojoties ar www.CredPro.kz.

Hokejs skatītājiem ir tikpat interesantas kā spēlētājiem, pateicoties garai vēsturei traku hokeja līdzjutēju, kas ir iedibinājuši specifiskas tradīcijas, kas ilgst gadu desmitiem. Lai arī skatītāji negūst spēli uzvarošos vārtus, tie tāpat atstāj nozīmīgu iespaidu uz komandām dažādos veidos.

Viena no iespaidīgākajām tradīcijām ir līdzjutēju ietērpšana vienas krāsas drēbēs. Parasti šādās akcijas organizē pati komanda, iekļaujot biļetes cenā vienkrāsainu t-kreklu, vai kādu citu atribūtu. Šīs tradīcija ir aizsākusies 1986. gada Stenlija kausa finālsērijā starp Edmontas Oilers un Kalgarī Flames. Kalgarī komanda reklamēja spēles ar saukli Sarkanā jūra un katrs no līdzjutējiem tika aicināts ierasties uz spēli, tērpies tikai sarkanā apģērbā. Tādi tika iegūts vizuāli ļoti iespaidīgs efekts. Šī akcija bija tik veiksmīga, ka to pārņēma vairākas citas profesionālās un universitāšu komandas.

pinjam uang online
Gūt trīs vārtus hokeja spēlē ir sasniegums, kas vairums hokejistiem izdodas tikai pāris reizes visas karjeras laikā. Cepurošana ir populāra līdzjutēju tradīcija, kas izceļ šo brīžu nozīmību. Arī šī tradīcija nāk no hokeja dzimtenes Kanādas, kur kāds elegants hokeja komandas īpašnieks Biltmors, apsolīja jaunu hūti katram hokejistam, kas gūs trīs vārtus spēlē. Ar pelnītās cepures pasniegšanu Biltmors ne mirkli nevilcinājās, metot savu cepuri uz ledus, tik līdz kāds iemeta trešo ripu. Šī uzvedība uzjautrināja publiku un drīz vien uz ledus sāka krist vairāk un vairāk cepuru. Mūsdienās šīs cepures tiek savāktas pēc spēlēm un vai nu ziedotas labdarībai, vai arī glabātas caurspīdīgās vitrīnās kā komandas vēstures liecība.

Cita hokeja tradīcija, ko aizsāka Ņujorkas Islanders spēlētāji 1980. gada izslēgšanas spēlēs, ir bārdas audzēšana izslēgšanas spēlēs. Grūti teikt, cik lielā mērā šī tradīcija ietekmēja komandas sniegumu laukumā, bet nākamo trīs sezonu laikā, Islanders izcīnīja trīs Stenlija kausus. Kopš tā laika, vairākas citas komandas atdarināja Ņujorkiešus, pārtraucot skūties, Stenlija kausa izcīņai sākoties. Tradīcija kļuva par interesantu blakus izrādi līdzjutējiem, jo tagad tie varēja apspriest ne tikai sportistu individuālo sniegumu, vai komandas taktiskos zīmējumus, bet arī to, kurš no hokejistiem ir izaudzējis visiespaidīgāko bārdu. Mūsdienās tradīcija tiek ievērota visā NHL, tāpat kā vairākās citās līgās visā pasaulē. Vairāku komandu vadība akcijā ir iesaistījusi līdzjutējus, aicinot arī viņus noskaidrot kuplāko bārdu audzētājus savā pulkā ar mērķi vākt ziedojumus kādai labdarībai.

Mazāk estētiska ir Detroitas Red Wings līdzjutēju piekoptā astoņkāja mešanas tradīcija. Tā aizsākās 1952. gadā, kad Nacionālajā Hokeja līgā bija mazāk komandu un bija nepieciešamas tikai astoņas uzvaras izslēgšanas spēlēs, lai iegūtu Stenlija kausu. Pirms spēles ar Toronto Maple Leafs, brāļi Pīts un Džerijs Kusimano, darīja zināmu savas domas par to, cik Detroitas komanda izcīnīs gaidāmajā turnīrā, izmetot uz ledus astoņkāji. Kopš tā laika simtiem astoņkāju ir lijis uz Red Wings mājas ledus, smagākais no tiem svēra ievērojamus 22,7 kilogramus. Laika gaitā ir izstrādāts nerakstītu noteikumu kodekss, lai šī aktivitāte netraucētu komandai cīņā par uzvaru. Astoņkāji drīkst mest uz ledus tikai, pēc gūtiem vārtiem, lai Red Wings nesaņemtu divu minūšu noraidījumu par spēles laika vilcināšanu. Astoņkāji ir jāvāra vismaz pusstundu, jo jēls astoņkājis pielīpot pie ledus un atstājot gļotas, kuras ir grūti notīrīt.

Lai vai kā, šīs tradīcijas ir radušās, pateicoties atbalstītāju entuziasmam. Mūsu atbalstītāji ir mājaslapa http://www.pinjaman24.com/.

Bērna sekmes skolā nav atkarīgas tikai no viņa prāta spējām. Ļoti daudz ko maina pareizas mācīšanas metodes. Diemžēl skolotājs ir tikai viens un nodrošināt individuālu pieeju katram skolēnam ir gandrīz neiespējami. Lai bērna sekmes skolā uzlabotos ir mācīšanas procesā ir jāiesaistās vecākiem. Tas nenozīmē, ka viņiem ir jāpilda bērna mājasdarbi vai jāpiespiež bērnu iekalt visu no galvas, tieši pretēji, viņiem jāpanāk, ka bērns mācās pats un ka viņam ir mācībām piemērota vide. Kā panākt, ka bērna sekmes skolā būtiski uzlabojas, neizdarot uz viņu negatīvu spiedienu un pikalaina?

1. Lieciet saprast, ka mācīšanās ir nepieciešama

Nereti lielākā problēma ir tā, ka bērni vienkārši neizprot, cik izglītība un mācīšanās ir svarīga un kā tas ietekmēs visu viņu turpmāko dzīvi. Pat tad, ja tas bērnam tiek teikts neskaitāmas reizes, īsta sapratne par to nerodas. Bērna domāšana būtiski atšķiras no pieauguša cilvēka domāšanas, līdz ar to, ir nepieciešams visu paskaidrot ar praktiskiem piemēriem. Ir jāpastāsta, kādas iespējas viņam pavērs izglītība, jāpaskaidro, kāpēc rakstīt, lasīt un rēķināt ir jāprot ikvienam, kā arī jāieskaidro, ka bērna darbs ir mācīties. Tikai tad, ja bērnam radīsies pienākuma apziņa, viņš spēs apzinīgi mācīties.

2. Prasiet augstus rezultātus

Daudzi psiholoģi un pedagogi noteikti kritizēs apgalvojumu, ka pret bērniem jāizvirza augstas prasības, jo tas var radīt mazvērtības kompleksus un likt bērniem justies nenovērtētiem, ja rezultāti nebūs tik labi, kā vecāki vēlas, tomēr, ja vecāku prasības nebūs augstas, bērnam nebūs nekāda iemesla censties. Kā jau tika minēta, rast bērnā pilnīgu pienākuma apziņu ir ļoti grūti un līdz zināmam vecumam bērns vairāk vai mazāk uzskata, ka mācās priekš saviem vecākiem. Labas sekmes viņš vēlas gūt tāpēc, lai vecāki būtu lepni par viņu. Ja vecāki būs priecīgi arī par viduvējiem rezultātiem, tad tas būs viss, ko bērns vēlēsies sasniegt. Protams, arī pārspīlēt nevajag un izvirzot prasības tomēr ir jāņem vērā bērna spējas.

3. Palīdziet mācīties, bet nedariet visu bērna vietā

Vairums vecāku uzskata, ka palīdzība ar mājasdarbiem nozīmē uzdevumu izpildīšanu bērna vietā, taču tā nav. Palīdzēt nozīmē, iemācīt bērnam saprast uzdevumu. Sākumā dodiet bērnam iespēju visu izpildīt individuāli. Ja viņam viss izdodas, tas ir lieliski, bet ja nē, jums jāpalīdz. Jums ir jāuzdod uzvedinoši jautājumi, lai bērns pats atrastu atbildi. Noteikti veltiet laiku tam, lai palīdzētu bērnam šādā veidā. Mācieties kopā arī papildus uzdotajai mācību vielai, ja tas vajadzīgs, bet panāciet, ka bērns iemācās visu, kas nepieciešams.

4. Radiet piemērotu vidi mācībām

Viena no ļoti biežām problēmām, kas traucē bērniem mācīties, bet ko daudzi vecāki par nepamana, ir nepiemērota mācību vide. Tāpat kā vecāki grib, lai viņiem darbā būtu piemērota vide, bērni grib, lai viņiem būtu piemērota vide mācībām. Tas nozīmē, gan ergonomisku mācību vietu ar galdu un krēslu piemērotā augstumā, piemērotu apgaismojumu, lainaa ilman luottotietoja, utt., gan dažādu uzmanības novēršanu veicinošu lietu neizmantošana mācību laikā, gan veselīga atmosfēra. Bērnam būs ļoti grūti koncentrēties, ja blakus būs ieslēgts televizors vai dators, turklāt viņam būs jāsēž neērtā pozā.

Īsāk sakot, ne vienmēr bērns ir vainīgs pie sliktām sekmēm skolā. Nereti vainīgi ir ārējie apstākļi, kas neļauj gūt gana labus rezultātus, tāpēc vecākiem ir jāiesaistās, lai cik aizņemti viņi arī nebūtu. Mācīties lietas, kas bērnam nav saistošas nav viegli, tāpēc ir jāpanāk, ka mācību viela viņa ir maksimāli interesanta, mācību vide piemērota un apziņa augsta.

Pasaule ir pilna ar vienreizējām vietām un pilnīgi visur ir kaut kas īpašs, ko apskatīt. Mūsdienās ceļošana ir salīdzinoši ātra, ērta un vienkārša, līdz ar to, visa pasaule ir pie mūsu kājām. Tomēr, ir vietas, kas nav tūristiem īpaši labvēlīgas, neatkarīgi no tā, cik tās ir skaistas, interesantas vai vienreizējas kreditai. Kuri ir paši bīstamākie tūrisma galamērķi, kuriem labāk tomēr mest likumu?

Meksika, Akapulko

Tas, ka Akapulko ir bīstamāko tūrisma galamērķu topā, daudziem varētu būt liels pārsteigums, jo tā ir daudzu tūristu iecienīta kūrortpilsēta. Skaistā, saulainā pilsēta ir pilna ar izklaides vietām, kas paredzētas tieši tūristu atpūtai, tomēr lielo bīstamību rada augstais noziedzības līmenis, ko lielā mērā ir izraisījusi lielā narkotiku izplatība šajā valstī un konkrētajā pilsētā. Akapulko ir viena no pasaules noziedzības epicentriem, līdz ar to, šī vieta nav droša nevienam. Tiesa, noziegumi pārsvarā tiek izdarīti trūcīgākajos rajonos un kūrortu zonās par kriminālām darbībām tiek runāts reti, tomēr, šis galamērķis ir ļoti bīstamas un, uz to dodoties, noteikti jāievēro īpaša piesardzība

Irāka, Bagdāde

Irāka nenoliedzami ir ļoti skaista valsts ar ārkārtīgi unikālu kultūrvēsturisko mantojumu, tomēr, kā zināms, atsevišķas Irākas teritorijas ir ļoti bīstamas. Jau kopš 2003. gada pirma paskola nemokamai, kad Irākā iebruka ASV karaspēks, šo vietu par drošu tūristiem nosaukt nevar. Tajā vēl joprojām notiek apšaudes, spridzināšanas, tiek nolaupīti tūristi utt. Arī tās skaistums ir ticis sabojāts, jo mūsdienās tā ir kara izpostīta valsts.

Venecuēla, Karakasa

Venecuēlas skaistās dabas ainavas ar ūdenskritumiem, kalnu upēm, plašiem līdzenumiem un daudz ko citu vilina ļoti daudzus tūristus, taču, no drošības viedokļa, uz Venecuēlu doties nebūtu ieteicams. Daudzos topos Venecuēla ir iekļauta kā pati bīstamākā valsta pasaulē, kam par iemeslu ir ļoti daudzi faktori. Valstī plosās krīze, ir nestabila politiskā un ekonomiskā situācija un pa vidu visam ir ļoti augsta noziedzība un narkotiku tirdzniecība. Šajā valstī ik dienu notiek neskaitāmas zādzības un pārsvarā apzagti tiek tieši tūristi, jo viņi ir viegls mērķis.

Kolumbija, Bogota

Blakus Venēcijai esošā Kolumbija ir līdzīgā situācijā. Valts pati par sevi ir skaista. Tās neparastā kultūra un kulinārais mantojums vien ir apmeklēšanas vērti, tomēr, ja vēlaties justies droši ceļojuma laikā, Kolumbija, jo īpaši galvaspilsēta, Bogota un arī pierobežas teritorijas, nebūs domātas jums. Šī valsts tiek uzskatīta par narkotiku tirdzniecības epicentru, kas arī ir iemesls, zādzībām, slepkavībām, laupīšanām un daudziem citiem briesmīgiem noziegumiem.

Kenija, Nairobi

Kenija ir vieta, ko noteikti gribētu apskatīt daudzi. Tajā ir vairāki safari parki, kuros var redzēt tipiskos savannas dzīvniekus, tajā skaitā ziloņus, zebras, žirafes, gepardus utt. Arī ainaviski valsta ir ļoti skaista, taču arī ļoti bīstama. Valts ir ārkārtīgi nabadzība, līdz ar to, tajā valda ļoti augsts noziedzības līmenis. Valstī darbojas vairāki grupējumi, kas nodarbojas tieši ar tūristu laupīšanām un automašīnu zādzībām. Kopš 2013. gada valstī ir norisinās arī dažādi nemieri, apšaudes, spridzināšanas utt.

Aizņemtā un sasteigtā rītā, ir diezgan viegli neaizkavēt sevi un izlaist brokastis, taču tas nav pareizi. Brokastis nedrīkst atstāt kā mazsvarīgu lietu, jo pat veltot dažas minūtes, lai kaut ko apēstu, var sniegt lielu ieguvumu dienas laikā. Ja tev sagādā grūtības piecelties pusstundu agrāk un pabrokastot pirms izej no mājas, pastāv arī daudz veidi, kā apēst kādu veselīgu lietu arī ceļā uz darbu vai skolu.

Brokastis nodrošina daudzas priekšrocības veselības un labklājības jautājumos gan katru dienu, gan ilglaicīgā periodā. Brokastis nodrošina organismam un smadzenēm spēju darboties. Pēc naktsmiera arī smadzenes ir “iztukšotas” / “půjčka online ihned“, tāpēc brokastis sniedz nepieciešamo enerģiju un spēju domāt. Bez brokastīm tavs ķermenis darbosies tikpat bezspēcīgi kā cenšoties iedarbināt automašīnu bez degvielas.

Brokastis sniedz ne tikai enerģiju visai dienai, bet arī satur daudz nozīmīgus uzturvielu avotus, piemēram, kalcijs, dzelzs, B vitamīns, olbaltumvielas, šķiedrvielas. Pētījumi liecina, ka īpaši no rītiem ķermenim ir ļoti nepieciešamas šīs būtiskās uzturvielas, tāpēc, ja izlaidīsi brokastis, maz ticams, ka dienas laikā spēsi to kaut kā kompensēt. Augļi un dārzeņi ir labi vitamīnu un minerālvielu avoti, tāpēc mēģini tos iekļaut savā brokastu sarakstā.

Brokastu ēšana arī saglabā ķermeni nepieciešamā svara diapazonā. Lai gan tas varētu šķist mazāk ticami, tomēr pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri izlaiž no savas dienas rutīnas ēdienreizes, var riskēt ar aptaukošanās problēmām. Tajā pašā pētījumā arī konstatēts, ka aptaukošanās ir saistīta arī ar brokastu ēšanu ārpus mājas. Ēdot brokastīs produktus ar augstu proteīnu daudzumu, cilvēki vēlas mazāk ēst vakariņās, kā arī dienas laikā mazāk “našķoties” ar uzkodām. Ja tu izlaidīsi brokastis, tad visticamāk dienas laikā visu laiku gribēsi kaut ko apēst, kas tikai kaitēs veselībai.

5 slimības, ar ko iespējams saskarties, izlaižot brokastis:

  • 1. Saslimšana ar sirds slimībām. Izlaižot brokastis tiek savienots ar aptaukošanos un metabolisma traucējumiem, zemu holesterīna līmeni, kas savukārt pastiprināti var novest pie sirds un asinsvadu slimību problēmām.
  • 2. Svara pieaugums. Bērniem un jauniešiem, kuri savā dienas rutīnā izlaida brokastu ēšana, vidukļa apkārtmērs ir izteikti lielāks, nekā tiem, kuri regulāri ēd brokastis. Bērniem īpaši nepieciešamas brokastis, jo viņiem vielmaiņa strādā daudz ātrāk nekā pieaugušajiem, un tā var izraisīt veselības problēmas.
  • 3. Pasliktinātas kognitīvās spējas un akadēmiskais sniegums. Bērniem, kuri regulāri ēd brokastis, ir augstāks intelektuālais koeficients, nekā tiem, kas tikai retu reizi ēd brokastis. Regulārs brokastu patēriņš ir saistīts ar labāku uzvedību, labāku akadēmisko sniegumu, tostarp labākas atzīmes un sasniegumi pārbaudes darbos. Skolās ir izveidotas speciālas bezmaksas brokastu programmas tieši ar domu, lai uzlabotu akadēmiskos sasniegumus.
  • 4. Risks saslimts ar diabētu. Ir plašs pierādījumu kopums, kas liecina, ka ēdot regulāras brokastis var izsargāt no riska saslimt ar 2.tipa cukura diabētu. Cilvēki, kuri izlaiž brokastis ir 15% līdz 21% lielākā iespēja saslimt ar diabētu, nekā tiem, kas ēd brokastis regulāri.
  • 5. Kaulu problēmas. Brokastu patēriņš var palīdzēt aizsargāt kaulus, padarot tos spēcīgākus – pujcka bez registru.